Global menu

Our global pages

Close

Būs apvērsums publiskajos iepirkumos

  • Latvia
  • Public procurement

30-07-2012

Intervija ar Māri Loginu

Autors Māris Ķirsons

Dienas Bizness Nr.137 (4303), 30.07.2012.

Iepirkumos pieprasīs konkurenci, ierobežos nodrošinājuma summas, vienlaikus mainot prasības attiecībā uz apakšuzņēmēju piesaisti.To paredz no 1. augusta spēkā esošie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Tie, visticamāk, nebūt nav pēdējie grozījumi, un tuvāko gadu laikā Latvijā varētu tapt pilnīgi jauns Publisko iepirkumu likums, jo ES šobrīd norit darbs pie jaunu direktīvu projektu izstrādes iepirkumu jomā.

Samazina depozītu
«Ar šiem grozījumiem esošais iepirkumu likums ir piedzīvojis pamatīgas izmaiņas vairākos būtiskos aspektos - precizēts piedāvājuma nodrošinājuma regulējums, ierobežojot nodrošinājuma summas apmēru līdz 100 000 Ls, ierobežotas iepirkuma līguma grozīšanas iespējas, izvirzītas papildu prasības attiecībā uz piesaistāmajiem apakšuzņēmējiem un to nomaiņu, pasūtītājam noteikts pienākums izbeigt iepirkuma procedūras, kurās netiek nodrošināta konkurence, ieviesti jauni iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi, daļēji samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem,» skaidro Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis ZAB Eversheds Bitāns zvērināts advokāts Māris Logins. Viņš kā vienu no būtiskākajām normām min to, ka līdz šim pasūtītājs varēja pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu līdz 5% no līguma summas, kas miljoniem latu vērtos būvdarbu iepirkumos rezultējās ar Latvijas tirgus apstākļiem ļoti lielu naudas summu iesaldēšanu vai attiecīgu samaksu par bankas garantijām. «Tagad šie nodrošinājuma griesti ir ievērojami zemāki - līdz 2% no līguma summas, bet ne vairāk kā 100 000 Ls, kā arī likumā tiek precīzi atrunāti trīs iespējamie piedāvājuma nodrošinājuma veidi - bankas garantija, apdrošināšanas polise vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis, arī naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā,» skaidro M. Logins.
Kā vēl viens apvērsums tieši saistībā ar būvniecību tiek minētas ģenerāluzņēmēja iespējas apakšuzņēmēju piesaistē un nomaiņā. «No likuma ir svītrota prasība par to, ka apakšuzņēmējam nedrīkst nodot vairāk par 70% no kopējo būvdarbu apjoma, jo šī norma neatbilda ES prasībām. Tā vietā likumā iestrādātas jaunas normas, kas paredz, ka būvdarbu un pakalpojumu iepirkumos ģenerāluzņēmējam iepirkuma dokumentācijā būs jānorāda visi apakšuzņēmēji, kuriem plānots nodot vismaz 20% no kopējās līguma vērtības, kā arī šiem apakšuzņēmējiem nododamās līguma daļas un vērtība,» skaidro M. Logins.

Jaunas prasības
Kā vēl viens apvērsums tieši saistībā ar būvniecību tiek minētas ģenerāluzņēmēja ie¬spējas apakšuzņēmēju pie¬saistē un nomaiņā. «No likuma ir svītrota prasība par to, ka apakšuzņēmējam nedrīkst nodot vairāk par 70% no kopējo būvdarbu apjoma, jo šī norma neatbilda ES prasībām. Tā vietā likumā iestrādātas jaunas normas, kas paredz, ka būvdarbu un pakalpojumu iepirkumos ģenerāluzņēmējam iepirkuma dokumentācijā būs jānorāda visi apakšuzņēmēji, kuriem plānots nodot vismaz 20% no kopējas līguma vērtības, kā arī šiem apakšuzņēmējiem nododamās līguma daļas un vērtība,» skaidro M. Logins. viņš norāda, ka ģenerāluzņēmējam būs sarežģītāk nomainīt pieteikto apakšuzņēmēju, un tādējādi pasūtītājam piešķirtas lielākas iespējas kontrolēt tieši šos apakšuzņēmējus. Tiesa, jāatzīst, ka joprojām ģenerāluzņēmējam pastāv iespēja neatskaitīties pasūtītājam par tā piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, ja, piemēram, tas piesaistīs vairākus apakšuzņēmējus, tiem nenododot vairāk par 20% no plānoto darbu vērtības, «vai šāda prakse tiks īstenota, rādīs laiks,» uz iespējamo risku atbild M. Logins. Viņš gan norāda, ka pasūtītāja priekšā par apakšuzņēmēju veikto darbu izpildi un kvalitāti parasti abild ģenerāluzņēmējs, taču tas nevar uzņemties atbildību par apakšuzņēmēju rīcību saistībā ar nelegālo nodarbinātību vai aplokšņu algu maksāšanu. «Ja līguma summa pārsniegs 3 milj. Ls un vairāk nekā 50% no līguma vērtības tiks nodota apakšuzņēmējam, tad pasūtītājs iepirkuma līgumu slēgs nevis tikai ar ģenerāluzņēmēju, bet gan ar ģenerāluzņēmēja un attiecīgā apakšuzņēmēja izveidotu piegādātāju apvienību, nodrošinot to, ka katrs no piegādātāju apvienības dalībniekiem par savu saistību izpildi atbild tieši pasūtītājam,» skaidro M. Lo¬gins. viņaprāt, šie nosacījumi ļoti būtiski ir tieši būvniecības iepirkumos, savukārt likums neparedz to piemērošanu preču piegādes konkursos.

Prasīs konkurenci
izmaiņas vērstas arī uz cīņu ar t.s. viena pretendenta konkursiem. «Ņemot vērā praksē sastopamās situācijas, kas rada aizdomas, ka konkursa nolikumā ietvertās prasības ir pielāgotas atsevišķa pretendenta vajadzībām, ir ieviests jauns regulējums, kurš pasūtītājam uzliek pienākumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tajā tikai viens pretendents ir tāds, kas atbilst nolikumā izvirzītajām prasībām,» zina teikt M. Logins. Dzīvē gan var būt situācijas, kad objektīvu iemeslu dēļ ir tikai viens pretendents, tāpēc pasūtītājam iepirkuma procedūra nav jāpārtrauc, ja tas var pamatot, ka attiecīgajā tirgū nedarbojas pietiekams attiecīgajām prasībām atbilstošu piegādātāju skaits, «par šīs normas piemērošanu praksē varētu būt strīdi, un līdz ar to vēlams iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojums. Īpaši tas attiecas uz konkrētā tirgus jēdziena izpratni, pasūtītāja sniegtā pamatojuma nepieciešamo detalizācijas pakāpi un rīcību gadījumos, kad iepirkuma procedūra sadalīta vairākās lotēs,» tā uz jautājumu, vai šī norma nesagādās papildu darbu juristiem un tiesām, atbild M. Logins. viņš norāda, ka praksē nevajadzētu rasties īpašiem sarežģījumiem ar šīs normas piemērošanu, ja pasūtītājs iepirkumu ir rūpīgi plānojis un laikus veicis attiecīgā tirgus izpēti.

Nākotnē mazāks slogs
«Kā neliels, tomēr ilgi gaidīts atslogojums uzņēmējiem vērtējama pieņemtā norma, kas paredz, ka pasūtītājs (iestāde) nepieprasa no pretendenta, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, informāciju par pretendentu maksātspēju un nodokļu parādiem, kas ir pieejama publiskajās datubāzes vai informācijas sistēmās, kas darbojas tiešsaistes režīmā. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri vēlēsies piedalīties iepirkumu konkursā, ar laiku nevajadzēs pašiem pieprasīt un pasūtītājam iesniegt, piemēram, izziņu no VID par to, ka nav nodokļu parādu (parāds līdz 100 LS netiek uzskatīts par parādu),» skaidro M. Logins. Taču likumā valdībai tikai ar 2014.gada 1.janvāri uzlikts pienākums nodrošināt, ka minētā informācija ir pieejama publiskās datubāzes un tiešsaistē esošajās informācijas sistēmās. Līdz ar to viņš pieļauj, ka tuvākā pusotra gada laikā būtiskas izmainās saistībā ar izzinu iesniegšanu iepirkumos nav gaidāmas. Jāpiebilst, ka atbalstu ir guvis arī priekšlikums dot tiesības vismaz diviem ieinteresētajiem piegādātājiem pieprasīt pasūtītajam ieinteresēto piegādātāju sanāksmes, kurās tiktu skaidrotas konkursa nolikuma prasības un citi jautājumi.

Neatrisinātas lietas
Tiesa, likuma grozījumi nav spējuši atrisināt uzņēmēju bieži pieminēto klupšanas akmeni - pieteikšanās termiņu, jo tas joprojām ir palicis piecas dienas, nevis piecas darbdienas, kā rezultātā kaut kādu iemeslu dēļ īsi pirms ziemassvētkiem. Lieldienām vai Jāņiem sludinātajiem konkursiem ir grūti sagatavot pieteikumu, it īpaši ar specifiskām prasībām. «Tas ir turpmāko grozījumu uzdevums,» tā M. Logins. Tāpat atklāts ir jautājums par sākumcenas norādīšanu publicētajā iepirkumā. Vairāki uzņēmēji uzsvēra, ka, zinot minimālu pārdošanas cenu, viņiem būtu skaidrs, vai ir jēga tajā piedalīties. Tagad diemžēl ir situācija, kad uzņēmējs piesakās konkursā un kvalificējas iepirkumam, bet pasūtītāja nosauktā minimālā cena nav pieņemama - ekono¬miski izdevīga pretendentam un tādējādi iepirkums paliek bez rezultāta.
Māris Ķirsons

«Pilnīgas muļķības, neprofesionālas muļķības! Tā arī uzrakstiet!» par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 1. augustā, saka SIA Skonto būve prezidents Guntis Rāvis, viņaprāt, likums kārtējo reizi ir sagatavots neprofesionāli, vaicāts, kas tieši traucēs strādāt, viņš saka: «Netraucēs nekas, taču izmaiņas paplašinās blēdīšanās iespējas, kā arī dažādu vienas dienas kompāniju iespēju piedalīties nopietnos darbos,» sīkāk nekomentējot, kā tieši tas vatētu izpausties, viņaprāt, tiek paplašināts iespējamo mahināciju loks. Taču ne visi aptaujātie DB uzņēmēji un to pārstāvji ir tik kategoriski, jo veiktajos grozījumos saredz pozitīvo.

Problēmas nerisinās
«Grozījumi būtiski nemainīs tās lietas, ar ko slimojam», noskaidrojot konkursu uzvarētājus pēc zemākās cenas, un «līdz ar to ir grūti cīnīties ar tiem, kas neapjēdz, ko dara, vai ir gatavi cīnīties ar ne pārāk godīgiem paņēmieniem,»
norāda biedrības Latvijas ceļa būvētais valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. «Caurskatot grozījumus, jāsecina, ka to ir daudz un ka atsevišķi grozījumi skar nozīmīgas iepirkuma procedūru pozīcijas. Taču tos šobrīd ir grūti komentēt, jo līdz šim diemžēl izpalikusi plašāka, detalizētāka grozījumu skaidrošana, kas ir loti būtiska šā procesa sastāvdaļa," uzsver CBF SIA Binders rīkotājdirektors Aigars sēja. Pieredze liecina, ka svarīga ir arī likuma normu, to grozījumu interpretācija un lietošana reālā procesā, tā viņš. savukārt SIA Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš cer, ka izmaiņas kopumā ienesīs būvniecības jomā pozitīvas pārmaiņas. Kaut arī likuma grozījumi stājas spēkā pēc pāris dienām, vairāki DB aptaujātie būvnieki ar tiem vēl nebija iepazinušies vai bija to izdarījuši tikai virspusēji. «Grozījumi ir solīs pretī uzņēmējiem,» tā situāciju vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis SIA Livland valdes loceklis Renārs Krūgaļaužs. viņš norāda, ka pašlaik uzņēmēji, kuri vēlas startēt iepirkumos, ar to vien tikai nodarbojas, kā ar nepieciešamo izziņu sagādi un pēc tam ar to nogādi konkursu rīkotājiem. «No 2014. gada janvāra visas (gan izziņas soda reģistra, gan VID, UR) būs tiešsaistes režīmā, un neviena izziņa pašam uzņēmējam nebūs jāiesniedz,» uzsver R. Krūgaļaužs. viņš gan atgādina, ka šajos pakal¬pojumu iepirkumu konkursos startējošajiem uzņēmējiem ir jārēķinās ar papildu prasībām.

Lielākajam nepatīk
«Kāpēc vispār par to jārunā! Būtība ir tāda, ka uzņēmējs uzņemas atbildību. Ja es pasaku, ka šo māju uzbūvēšu par miljonu, kāda starpība, kādi man tur būs apakšuzņēmēji» atbild G. Rāvis, vaicāts, vai kā vienam no lielākajiem uzņēmumiem nozarē Skonto būves nepatikas iemesls nav tas, ka turpmāk būs grūtāk pamainīt apakšuzņēmējus, viņaprāt, galvenais ir, lai darbs tiktu izdarīts laikā, kvalitatīvi un par nosaukto cenu. «Bet kas tur tālāk strādā, kāda tam starpībai Mēs mokāmies ar kaut kādām pilnīgām muļķībām, un šos noteikumus stāda pilnīgi neprofesionāli,» sašutis ir uzņēmējs. «Ko nozīmē tas, ka nevar mainīt apakšuzņēmējus? Kas tās par muļķībām?» tā viņš. Problēma esot tā, ka «šodien nosauktais apakšuzņēmējs ir labs, bet, ja viņš rit sāk slikti strādāt, man viņš ir jāmet ārā un jāņem nākamais,» par iespējamām grūtībām nomainīt apakšuzņēmējus saka G. Rāvis. Savukārt ceļu būves uzņēmuma Strabag vadītājs Māris Paiders uzskata, ka ģenerāluzņēmējam vajadzētu būt spējīgam izpildīt pasūtījumu pašam un tikai atsevišķos gadījumos vajadzētu ņemt apakšuzņēmēju. «Lielākajiem kaut kādā mērā grozījumi var nepatikt, jo viņus ierobežos, bet mazākajiem savukārt interesēt,» skaidro Z. Brunavs. Viņaprāt, kopumā iepirkumu jomā gaidāma zināma pārstrukturēšanās, taču gan jau tikšot rasti risinājumi, kā strādāt tālāk, ja būs kādi apgrūtinājumi.

Diemžēl lielākās problēmas ar grozījumiem netiks izravētas. «Zemākā cena nav pats sliktākais» konkursos, tā viņš, piebilstot, ka, pa tiešo pārejot uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājumu izvēli, būtu ļoti daudz nosacījumu, pēc kuriem varētu sākties apstrīdēšana, viņaprāt, vispirms vajadzētu tikt galā ar projektēšanas un uzraudzības zemāko cenu nosacījumiem, kas pēc tam ļoti izpaužas būvniecības procesā, «ir starpība, vai par zemāko cenu projektus par zemāko cenu zīmē students vai kāds ar pieredzi, ir starpība, vai projektētājs var atļauties lieku reizi aizbraukt uz objektu, vai viņš vienkārši ietaupa,» tā viņš.

Egons Mudulis, Māris Ķirsons

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings