Uzņēmumu apvienošanās – vai ilgi un laimīgi?

• Latvia

• Other

05-09-2020

Avots: Dienas Bizness, 09.05.2018

Tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Pasaku scenārijs arī uzņēmumu apvienošanās darījumos. Tomēr, kā lai nonāk pie kārotā «ilgi un laimīgi»? Kā lai nodrošinās, ka pasaka nepārvēršas ļaunā murgā?

Uzņēmumiem apvienojoties, atļaujas saņemšana no Konkurences padomes (KP) var sagādāt ne mazums galvassāpju. Tomēr ir labā ziņa – plānojot apvienošanās darījumu, tajā skaitā veicot konkurences risku rūpīgu izvērtējumu, pastāv iespēja izvairīties no šīm galvassāpēm. Kā to izdarīt?

Tepat kaimiņos – Lietuvā – recepte ir vienkārša. Lietuvas Konkurences likumā ir ietverts 40% tirgus daļu slieksnis, kas ļauj prezumēt – tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī. Tas nozīmē, ka, apvienojoties konkurentiem, kuru kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%, atļauju iespējams saņemt, tikai atsavinot daļu biznesa. Apņemšanās ievērot uzvedības saistības iespējamas vienīgi, ja apvienošanās nenotiek starp konkurentiem.

Latvijā situācija ir atšķirīga. Kopš 2010. gada KP ir izvērtējusi ap 100 apvienošanās darījumu, no kuriem nedaudz virs 10% bijuši problemātiski, – pieņemti lēmumi aizliegt apvienošanos vai atļaut to ar saistošiem noteikumiem. No problemātiskajiem darījumiem vairāk nekā divās trešdaļās gadījumu tikušas piemērotas uzvedības saistības, tajā skaitā, ja apvienojušies konkurenti.

Biznesa ieguvējam var nākties apņemties ievērot vispārīgas un sarežģīti uzraugāmas saistības, piemēram, neizmantot savu varu tirgū ļaunprātīgi, kas faktiski jau tāpat ir aizliegts ar Konkurences likuma 13. pantu. Šādu saistību uzraudzība uzliek papildu administratīvo slogu gan apvienotajam tirgus dalībniekam, gan KP.

Ir saprotama vēlme darīt visu iespējamo, lai saņemtu atļauju apvienoties, tajā skaitā uzņemties sarežģītas, dažkārt pat beztermiņa saistības. Piedāvātās saistības ne vienmēr ir pārdomātas, jo par tām nereti tiek domāts pēdējā brīdī – pēc vēstules saņemšanas no KP, kurā apkopoti riski, kurus nenovēršot, apvienošanās darījums var tikt aizliegts. Apvienošanās dalībniekiem uzņemto saistību uzraudzība mēdz būt laikietilpīga, dārga un nozīmīga pie tālākas uzņēmuma vai tā daļas pārdošanas. Savukārt konkurences iestādei jādarbojas kā konsultantam par saistošo noteikumu piemērošanu pat vairākus gadus pēc realizēta apvienošanās darījuma.

Kā maksimāli samazināt nenoteiktību, lai iecerētais apvienošanās darījums nav lemts neveiksmei? Kādi soļi jāsper, lai pēc uzņēmumu apvienošanas varētu dzīvot «ilgi un laimīgi»?

Pirmkārt, lai precīzi identificētu iespējamos riskus konkurencei, nepieciešams noteikt apvienošanās veidu – apvienošanās starp konkurentiem un/vai starp tirgus dalībniekiem, kas nav konkurenti.

Otrkārt, jāidentificē visi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Ziņojumā par apvienošanos nepieciešama detalizēta analīze par ietekmētajiem tirgiem – gan tiem, kuros apvienošanās dalībnieki darbojas kā konkurenti, gan savstarpēji saistītiem tirgiem, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki atsevišķi.

Treškārt, jānosaka aptuvenās tirgus daļas ietekmētajos tirgos, kuras ir kā indikatori apvienošanās izvērtēšanas procesam, kāds sagaidāms KP.

Visticamāk, problēmas neradīsies gadījumos, ja, apvienojoties konkurentiem, kopējā tirgus daļa ietekmētajā tirgū nepārsniegs 25% vai, apvienojoties tirgus dalībniekiem, kas darbojas saistītos tirgos, tirgus daļa katrā no saistītajiem tirgiem nepārsniegs 30%. Ja nepastāv kādi īpaši apstākļi, atļauju šādos gadījumos iespējams saņemt mēneša laikā. Ja šie tirgus daļu sliekšņi tiek pārsniegti, tad KP, visticamāk, veiks padziļinātu apvienošanās darījuma izvērtēšanu un vāks papildu informāciju. Izvērtēšanas process šādos gadījumos var sasniegt laiku līdz četriem mēnešiem. Savukārt, ja tirgus daļas ietekmētajos tirgos pārsniedz 40% slieksni, visticamāk, no KP ir sagaidāma vēstule ar identificētiem apvienošanās darījuma riskiem konkurencei. Tad tirgus dalībniekiem būs jāsniedz viedoklis par identificētajām bažām un jāpiedāvā apņemšanās saistību projekts.

Lai lemtu par apņemšanās saistību piemērošanu, četru mēnešu termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, kas ne vienmēr ir pietiekams, lai rastu risinājumu identificētajiem konkurences riskiem. Tāpēc, plānojot un strukturējot apvienošanās darījumu, tirgus dalībniekiem ir lietderīgi izmantot trīs pakāpju analīzi, lai noskaidrotu, vai apvienošanās darījums varētu būt problemātisks. Pirms vēršanās KP pusēm ieteicams vienoties par iespējamiem risinājumiem jeb saistību piedāvājumiem, izvērtējot ar tiem saistītos riskus. Pašanalīze un apvienošanās dalībnieku alternatīvs risinājumu piedāvājums konkurences problēmu novēršanai ir ierasta prakse gan Eiropas Komisijā, gan citu valstu konkurences iestādēs.

Ar rakstu var iepazīties arī šeit.